Kas ir risks?

Riski, jo īpaši finanšu un investīciju jomā, bieži vien tiek konceptuāli skaidroti ar skaitļiem un aprēķiniem, bet šāda pieeja ignorē riskam piemītošās cilvēciskās iezīmes. Vairāk nekā vienkārši noteiktības trūkums, risks ir mūsu nespēja saprast un reaģēt uz  varbūtībām konsekventā un saskanīgā veidā un diskomforts, ko rada fakts, ka var notikt vairāk, nekā notiks. Kā mēs uztveram un piedzīvojam risku, ir vienlaicīgi ļoti unikāls mūsu personiskās pieredzēs dēļ un tomēr uz to attiecas mūsu kopējie uzvedības ierobežojumi.

Galvenais mūsu attiecībās ar risku ir tas, kā mēs jūtamies dotajā brīdī. Mūsu jūtām ir tendence ievērojami ietekmēt to, kā mēs skatāmies uz varbūtībām un iespējamiem iznākumiem. Lai gan mums daudziem ir neracionālas bailes no riskiem ar ļoti zemām varbūtībām bet ļoti biedējošam sekām, piemēram aviokatastrofām, ir daudz citas aktivitātes, kurās cilvēki, šķiet, riskus pilnīgi ignorē, piemēram skatoties telefonā braukšanas laikā.

Šī pretrunīgā attieksme pret risku ir arī acīmredzama novērojot individuālu lēmumu pieņemšanu apdrošināšanas jomā. Nav pārsteidzoši, ka varbūtība, ka pasargāsiet nekustamo īpašumu no dabas stihiju riska, nenosaka tās izmaksas, bet gan tas, cik baidāties no sekām vai cik viegli varat atcerēties līdzīgu situāciju – tās pieejamību. Man nav nekādu datu, bet es būtu ar mieru saderēt, ka pēc postījumiem smagas vētras un virpuļviesuļa dēļ jūlija sākumā, ir bijusi lielāka interese apdrošināties pret dabas stihiju riskiem. Ja kaut kas nav noticis ilgu laiku vai nav pēdējā laikā sašķobījis mūsu emocijas, cilvēki var vienkārši pilnīgi neņemt vērā risku. Šāda veida uzvedības ietekme uz ieguldītājiem var viņus nopietni ietekmēt.

Svarīgi, emocionāli un neseni notikumi var ietekmēt mūsu priekšstatu par risku un investīciju lēmumiem, ko mēs pieņemam. Tas noved mūs pie pašapmierinātības ilgstoša akciju buļļu tirgū un bailēm lāču tirgus vidū. Mēs to varam uzskatīt par mūsu nemākulīgo priekšstatu par risku, kas nepārtraukti maina mūsu nākotnes perspektīvas un gaidīto investīciju atdevi.

Galvenās debates par risku tieši investīciju jomā parasti notiek par to, vai risks attiecas uz svārstīgumu (cik mainīga ir ieguldījumu cena) vai uz kapitāla zaudēšanu. Kvantitatīvās stratēģijas bieži vien paļaujas uz svārstīgumu kā riska centrālo rādītāju, savukārt fundamentāli ieguldītāji  bieži apgalvo, ka risks ir iespēja fiksēt zaudējumus. Abām šā argumenta pusēm ir taisnība, ka šie rādītāji ir saistīti ar risku, bet nav pareizi uzskatīt, ka pastāv kāds vienots jēdziens, kas var iekapsulēt ieguldījumu risku.

Pieņemsim, ka mums ir divi portfeļi – viens no 20 uzņēmumiem, kas ir kotēti akciju tirgū, un viens citādi identisks 20 publiski nekotētu uzņēmumu portfelis. Publiski kotējošo uzņēmumu aktīvus var tirgot katru dienu, savukārt privātais portfelis ir bloķēts uz pieciem gadiem. Būtībā mums ir viens akciju portfelis un privātā kapitāla portfelis. Ja pieņemam, ka pamatā esošās pozīcijas nav atšķiramas, vai tas nozīmē, ka portfeļiem ir vienāds riska līmenis?

No fundamentālā viedokļa atbildei ir jābūt “jā” – kopējos rezultātus noteiks uzņēmumu pamatrādītāji, bet no uzvedības viedokļa tas tā nav. Akciju portfelis cietīs daudz lielākas cena svārstības nekā privāta kapitāla portfelis un ieguldītājam būs iespēja reaģēt uz šīm svārstībām (ikdienā pirkt un pārdot); savukārt, privātā kapitāla portfeļa pamatā esošo vērstpapīru novērtēšana notiks retāk un ar mazāku svārstīgumu, un investors to nespēs pārdot, padarot mazāku mūsu iespēja uz to emocionāli reaģēt. Tas nekādā gadījumā nenozīmē ka privātā kapitāla portfelis ir labāks (par to vēl citreiz), drīzāk tas ir piemērs tam, ka risks ir daudz vairāk nekā jebkura aktīva pamatā esošās īpašības.

Lai gan emociju un uzvedības neobjektivitāte apgrūtina visu veidu lēmumu pieņemšanu, tā ir papildu problēma, kad mēs apsveram savus ieguldījumus. Daudzi svarīgi dzīves lēmumi tiek pieņemti un tad mums nav atkārtoti jāpieņem tie paši lēmumi, piemēram pērkot māju vai dzīvokli vai sākot jaunu karjeru. Attiecībā uz ieguldījumiem ir citādi – pieņemot lēmumu par sākotnējiem ieguldījumiem, elastīgums mainīt virzienu nozīmē, ka mēs esam spiesti atkārtoti saskarties ar vienām un tām pašām izvēlēm, un, lai gan no fundamentālā līmeņa nekas nav mainījies, mūsu neobjektivitāte un emocijas bieži vien maina to, kā mēs uztveram risku lēmuma pieņemšanas brīdi.

Risks ir saistīts ar mūsu individuālajām atšķirībām, to, cik bieži mēs pārbaudām savus portfeļus, pēdējo, ko mēs redzējām ziņās, nesenajiem tirgus rezultātiem un to, cik viegli mēs varam atsaukt līdzīgus emocionālus piemērus (un daudz vēl citus aspektus). Lai gan centieni pārvaldīt un kontrolēt šādus neskaitāmus faktorus ir milzīgs izaicinājums visiem ieguldītājiem, to nevajadzētu ignorēt.