Ko zināt par sociāli atbildīgu ieguldīšanu

Mūsdienās ilgtspējas ideja ir kļuvusi arvien nozīmīgāka visos mūsu dzīves aspektos, ieskaitot ieguldījumus. Cilvēkiem ir svarīgi zināt, no kurienes ir nākuši produkti, ko tie patērē, kā viņu produkcija ir ietekmējusi vidi un kāda ir attieksme pret strādniekiem, kas tos ražo. Investori arī ir gatavi balsot ar saviem makiem un ieguldīt tikai tajos uzņēmumos, kas ievēro ESG (vides, sociālos un pārvaldības) kritērijus. Šī ideja ir ļoti pievilcīga, jo ļauj investoriem justies labi par to, kur viņi liek savai naudai strādāt, tādēļ nav pārsteigums, ka ir paradījušās neskaitāmas ESG ieguldījumu iespējas, lai apmierināt šo pieprasījumu.  

Kas tas ir?

ESG ieguldīšanā izvairās no “grēku akcijām” – uzņēmumiem un nozarēm, kas uzskatīti par amorāliem vai kam ir slikti vai nevēlami standarti vienā no trim E, S vai G dimensijām. Doma ir tāda, ka, ja vides, sociālie un pārvaldības faktori ir iestrādāti investoru domāšanā, sekos trīskārša uzvara – vērtīgāki uzņēmumi, lielāks ienesīgums ieguldītājiem un galu galā ilgtspējīgāka sistēma.

Vienlaikus pelnīt un mainīt pasauli uz labo pusi izklausās labi, vai ne? Nesaku, ka tā nevar, bet ar šo kustību ir tomēr dažas problēmas:

Lielas neskaidrības

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras šī nozare, ir skaidrības trūkums par to, kas ir laba korporatīva uzvedība un kas ir ESG fonds. Neskaidrība ir radījusi situāciju, ka uzņēmumi un ieguldītāji pārspīlē vai nepareizi atspoguļo savu ESG akreditāciju, būtībā ļaujot tiem gūt investoru atbalstu, izsakoties nepatiesi. Piemēram, ESG fondam varētu piederēt akcijas naftas ražotājos, tabakas izstrādātājos un bankās, kas finansē apšaubāmus uzņēmumus, tomēr tas var maldināt investorus, raksturojot sevi kā videi nekaitīgu un ar labu pārvaldību.

Šī problēma daļēji rodas no tā, kā ESG standarti tiek radīti un kā tie tiek mērīti. Ir vairākas ESG vērtēšanas aģentūras, un konkrētam uzņēmumam vienlaicīgi varētu būt vairāki ļoti atšķirīgi reitingi, jo atšķiras metodoloģija, subjektīvā interpretācija vai atsevišķas aģentūras darba kārtība.

Kas ir labi un kas ir slikti?

Dēļ šī standarta lielām neskaidrībām, bieži vien ir grūti saprast, vai investīcijas tiešām atbilst ESG kritērijiem. Piemēram, portfeļa pārvaldnieks varētu izvēlēties biodīzeļdegvielas uzņēmumu akcijas naftas uzņēmumu akcijas vietā, pieņemot, ka šis ir ilgtspējīgāks un dabai draudzīgāks. Bet tā nebūt nav.

Dažiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas izmanto pārtikas augus, lai ražotu dīzeļdegvielu, oglekļa emisijas līmenis ir lielāks nekā naftas ražotājiem. Piemēram, palmu biodīzeļdegvielu iegūst galvenokārt no Malaizijas un Indonēzijas džungļiem. Palmas biodīzeļdegvielas no kūdras zemes un mežiem rada trīs līdz 40 reizes vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā dīzeļdegvielas ražošana, savukārt atmežošana palmu eļļas un biodīzeļdegvielas palmu augšanai var tieši apdraudēt vietējo bioloģisko daudzveidību.

Biodīzeļdegviela ir neizsīkstošs enerģijas avots, bet tas, ka tā ir atjaunojama, nenozīmē, ka tās izmantošanai nav būtisku trūkumu un negatīvu seku. Tas ir tikai viens piemērs, bet ir daudz vairāk gadījumu, kad uzņēmums atbilst ESG kritērijiem kamēr rada kaitējumus.

Skaitļi nesakrīt

Ja vēlies veikt ieguldījumus atbildīgi un uzņēmumos, kas atbilst tavām vērtībām, tas ir lieliski. Bet neklausiet nevienam, kas stāsta, ka to var izdarīt bez jebkādiem kompromisiem, jo īpaši saistībā ar ienesīgumu.

Kas notiek, ja viena investoru grupa, sauksim viņus par tikumīgiem, atsakās turpmāk pirkt tās saucamās grēku akcijas? Pēc būtības, visam kādam ir jāpieder un citi investori būs gatavi pirkt šīs akcijas. Tātad skaidrs, ka tai investoru grupai bez šīm ķibelēm, sauksim viņus par grēciniekiem, ir jāpieder vairāk no šīm grēku akcijām. Un kāds ir viņu stimuls pirkt vairāk? Šajā gadījumā, grēcinieki var sagaidīt lielāku paredzamo peļņu attiecīgajā segmentā. Ja ir mazāks pieprasījums šajā segmentā (jo tikumīgie atsakās pirkt), tad grēcinieki tiek pievilināti ar zemāku cenu nekā citkārt. Citiem vārdiem sakot, nospiežot grēku akciju cenu uz leju, sociāli apzinīgie investori nodrošina, ka vienaldzīgie investori, kas iegādājas šis pašas akcijas var sagaidīt lielāku peļņu no tā.

Ilgtermiņā, ESG investīcijas var ļoti labi veicināt labu korporatīvo pārvaldību un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību, bet ir naivi domāt, ka pienāksies labāks ienesīgums par tikumību. Akciju tirgum nav sirdsapziņas.